Mīti un patiesība par psihologa profesiju

1.MĪTS. «Psihologs – ir tas, kas strādā ar „psihiem”. Psihologs un psihiatrs ir viens un tas pats.”

Patiesība:  Psihiatrs ir ārsts, kurš ar medikamentu palīdzību ( zāles, tabletes) ārstē garīgas cilvēku problēmas (depresiju, baiļu stāvokļus, paaugstinātu nervozitāti, psihiskus traucējumus u.c.).

Psihologs sniedz konsultācijas VESELIEM cilvēkiem dažādās dzīves grūtajās situācijās (problēmas mācībās, attiecībās ar cilvēkiem, konfliktsituācijās utt.), var novērtēt ar testu palīdzību dažādas cilvēka spējas un problēmu iemeslus.
PSIHOLOGS NAV ĀRSTS, VIŅŠ NENOTEIC DIAGNOZI, NEĀRSTĒ.

2.MĪTS. «Pie psihologa nāk tikai vāji un negudri cilvēki, kuri paši nevar atrisināt savas problēmas.”

Paskaidrojums: Psihologs ir cilvēks, ar kuru vienmēr iespējams padalīties par jebkādām problēmām, kas nomāc vai uztrauc. Tu vari griezties pie psihologa, ja izjūti nesaprotamu grūtsirdību, problēmas kādās attiecībās, grūtības iejusties klasē vai skolā, izjūti kādus pārdzīvojumus ģimenē, nezini, kā pārvarēt stresu, izjūti grūtības mācībās neizprotamu iemeslu dēļ, ilgstoši izjūti miega vai apetītes problēmas, ja vēlies izprast sevi un kas Tu vēlies būt, ja pārņem domas par dzīves bezjēdzību un izmisuma izjūta.

3.MĪTS. «Ja tu apmeklēji skolas psihologu, tad par to būs zināms visai skolai.”

Patiesība:  Psihologa darba pamatprincips – KONFIDENCIALITĀTE.

Psihologs neatstāsta ne skolotājiem, ne vecākiem vai citiem skolēniem sarunu ar bērnu; sarunā iegūtā informācija paliek konfidenciāla, izņemot gadījumus, ja kļūst zināms, ka pats bērns vai kāds cits ir apdraudēts. Bērna vecāki un pedagogi var būt informēti, ka skolēns nāk pie psihologa, neizpaužot sarunas saturu.

Katra cilvēka tiesības :

• Reizēm savas vajadzības stādīt pirmajā vietā.
• Nepievērst uzmanību citu padomiem un rīkoties pēc savas pārliecības.
• Lūgt palīdzību un emocionālo atbalstu.
• Tiesības uz savu viedokli un pārliecību.
• Protestēt pret netaisnīgu apiešanos un kritiku.
• Tiesības kļūdīties, kamēr neatradīsiet pareizo ceļu.
• Atļaut cilvēkiem pašiem risināt savas problēmas.
• Teikt: "Paldies, nē" vai "Atvainojiet, nē".
• Būt vienam, pat ja draugi alkst jūsu sabiedrības.
• Tiesības uz savām jūtām, neatkarīgi no tā, vai citi tās saprot.
• Mainīt savus lēmumus un izvēlēties citu rīcības veidu.
• Panākt, ka tiek mainīta noruna, ja tā jūs neapmierina.

Nav Jūsu pienākums:

• Būt simtprocentīgi perfektam.
• Sekot pūlim - darīt tā, kā dara citi.
• Mīlēt cilvēkus, kuri dara Jums ļaunu.
• Izpildīt nesaprātīgas prasības.
• Atdot to, ko Jums negribas atdot.
• Darīt vairāk, nekā atļauj jūsu laiks.
• Izsmelt savus spēkus, palīdzot citiem.
• Justies vainīgam par savām vēlmēm.
• Samierināties ar nepatīkamu situāciju.
• Upurēt savu iekšējo pasauli kāda cita dēļ.
• Darīt to, ko Jūs patiesībā nevarat darīt.
• Ciest no cita nepareizās uzvedības sekām.
• Atvainoties par to, ka rīkojāties pēc savas pārliecības.
• Saglabāt attiecības, kas kļuvušas aizvainojošas.
• Atteikties no sava "ES" kāda cita vai kaut kā dēļ.